"Plunkšķ" ir skaņu vārds (onomatopēja), kas atdveš klusu, mīkstu krišanas vai iekrišanas skaņu, bieži saistītu ar šķidrumu vai mīkstu materiālu. Tas izsaka nelielu, neasiņu kontaktu, piemēram, kaut kam iekrīt ūdenī vai mīkstā virsmā.
Piemēri lietojumam:
1. "Akmeņi plunkšķ iekrita dīķī, un uz ūdens parādījās riņķi."
(Skaņa, kad akmens iekrīt ūdenī.)
2. "Bērns iemeta mīksto zāboli dubļos — tikai plunkšķ!"
(Klusa skaņa, kad mīksts priekšmets iekrīt dubļos.)
3. "No koka nokrita pārpuss un nosēdās purvā ar klusu plunkšķ."
(Dabisks skaņas apraksts mitrā vidē.)
Sinonīmi: "pluskšķ", "šļupšķ" (līdzīgas ūdens/šķidruma skaņas).
Atšķirība no "blukšķ": "Plunkšķ" ir klusāks un vieglāks nekā "blukšķ", kas apzīmē smagu, gareņu krišanu (piemēram, liels akmens ūdenī).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.