pliocēns
"Pliocēns" ir ģeoloģiskā laikmeta nosaukums, kas apzīmē vēlājā terciāra perioda beigu posmu pirms ledus laikmetiem. Tas ilga aptuveni no 5,3 līdz 2,6 miljoniem gadu atpakaļ. Pliocēna laikā klimats bija salīdzinoši silts un mitrs, bet pakāpeniski atdziest, veicinot ledāju veidošanos Ziemeļu puslodē. Šajā periodā turpinājās mūsdienu dzīvnieku un augu formu attīstība.
Galvenās iezīmes:
- Klimats: Sākotnēji silts, beigās atdzisis.
- Kontinentu novietojums un reljefs līdzīgs mūsdienām.
- Attīstījās daudzas mūsdienu dzīvnieku sugas (piemēram, senie zirgi, mastodonti, hominīdi).
- Notika intensīva kalnu veidošanās (piemēram, Himalaji turpināja augt).
Piemēri lietojumā:
1. Ģeoloģijā:
"Pliocēna nogulumos bieži atrodamas senu jūras gliemju fosilijas."
2. Evolūcijas kontekstā:
"Pirmie hominīdi, piemēram, Australopithecus, parādījās pliocēna beigu posmā."
3. Klimata pētījumos:
"Pliocēna klimata izmaiņas palīdz izprast mūsdienu globālās sasilšanas procesus."
Saistītie termini:
- Miocēns (iepriekšējais periods), pleistocēns (nākamais periods — ledus laikmets).
- Neogēns (periods, kas ietver miocēnu un pliocēnu).
Pliocēns ir nozīmīgs kā pēdējais "siltais" periods pirms ledus laikmetiem, kas ietekmēja dzīvības attīstību uz Zemes.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.