pleistocēns
Pleistocēns ir ģeoloģiskais laikmets, kas pieder Kvartāra periodam. Tas ilga no aptuveni 2,58 miljoniem līdz 11 700 gadiem pirms mūsu ēras. Šo periodu raksturo atkārtotas ledus laikmeti (apledojumi) ar aukstiem fāzēm, kuru laikā ledāji klāja lielas Zemes platības, un siltākiem starpledus laikmetiem.
Galvenās iezīmes:
1. Klimata svārstības – vairākas ledus laikmetu un starpledus laikmetu maiņas.
2. Megafaunas attīstība – dzīvoja milzu dzīvnieki, piemēram, mamuti, zilnaži, sabreļzobu tīģeri.
3. Cilvēces evolūcija – šajā laikā attīstījās senie cilvēku priekšteči (piemēram, Homo erectus, neandertālieši) un parādījās modernais cilvēks (Homo sapiens).
Piemēri lietojumā:
1. Ģeoloģijā:
"Pleistocēna nogulumos bieži atrod mamutu kaulus."
2. Evolūcijas kontekstā:
"Pleistocēna laikā cilvēku senči sāka izmantot rīkus un apgūt uguni."
3. Klimata vēsturē:
"Pēdējais ledus laikmets beidzās Pleistocēna beigās, atklājot zemes tiltus starp kontinentiem."
Saistītie termini: ledus laikmets, holocēns (nākamais laikmets pēc pleistocēna), kvartārs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.