holocēns
Holocēns ir pašreizējā ģeoloģiskā epoha, kas sākās pēc pēdējā ledus laikmeta (aptuveni pirms 11 700 gadiem) un turpinās līdz mūsdienām. Tas raksturo salīdzinoši stabilu un silts klimatu, kurā attīstījusies cilvēku civilizācija.
Galvenās īpašības:
- Stabilas klimatiskās apstākļi (salīdzinājumā ar iepriekšējām epohām).
- Ledāju atkāpšanās un jūras līmeņa paaugstināšanās.
- Cilvēku sabiedrību attīstība (no medniekiem-vācējiem līdz lauksaimniecībai un rūpniecībai).
Piemēri:
1. Lauksaimniecības rašanās – Holocēna stabilais klimats veicināja augu un dzīvnieku domesticēšanu (piemēram, kviešu un liellopu audzēšana Tuvajos Austrumos).
2. Pirmās pilsētas – civilizācijas, piemēram, Senā Divupe vai Senā Ēģipte, veidojās Holocēna laikā.
3. Klimata izmaiņas mūsdienās – daudzi zinātnieki uzskata, ka cilvēku darbība ir ietekmējusi Holocēna dabu, un daži ierosina jaunas epohas – Antropocēna – sākumu.
Īsumā: Holocēns ir "siltais periods" pēc ledus laikmeta, kurā cilvēki kļuva par dominējošo spēku uz Zemes.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.