plikšķiens

"Plikšķiens" ir skaņas vārds (onomatopēja), kas apzīmē īsu, asi skapu, kas rodas, piemēram, sitot, plīkšķinot, plaušķinot vai lāpīt kaut ko slapju, mitru.

Piemēri lietojumam:
1. Dabā:
Lietus lāses ar plikšķienu nokrita uz karstā asfalta.
2. Ikdienā:
Viņš ar plikšķienu nometa mitro sūkli uz grīdas.
3. Mājsaimniecībā:
No olas čaumalas izskanēja kluss plikšķiens, kad viņa to ielauza bļodā.

Sinonīmi: plikšķēšana, plaukšķiens, plīkšķis (nianses atkarīgas no konteksta).

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'plikskiens' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Plikšķiens" ir skaņas vārds (onomatopēja), kas apzīmē īsu, asi skapu, kas rodas, piemēram, sitot, plīkšķinot, plaušķinot vai lāpīt kaut ko slapju, mitru. Piemēri lietojumam: 1. Dabā: Lietus lāses ar plikšķienu nokrita uz karstā asfalta. 2. Ikdienā: Viņš ar plikšķienu nometa mitro sūkli uz grīdas. 3. Mājsaimniecībā: No olas čaumalas izskanēja kluss plikšķiens, kad viņa to ielauza bļodā. Sinonīmi: plikšķēšana, plaukšķiens, plīkšķis (nianses atkarīgas no konteksta).