plaukšķiens
"Plaukšķiens" ir skaņas vārds (onomatopēja), kas apzīmē īsu, asu, sausu skaņu, kas rodas, piemēram, sitot, plaukšķinot, plīstot vai sprādzienā.
Piemēri lietojumam:
1. Fiziska darbība:
Viņš atvēra grāmatu, un lapās atskanēja plaukšķiens.
No meža atskanēja plaukšķiens — kāds lauza sausu zaru.
2. Sprādziena vai trieciena skaņa:
Bumbas eksplozijas vietā atskanēja ass plaukšķiens.
Dūņās iegāzies, viņa kājas apakšā atskanēja plaukšķiens.
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
Sarunā iestājās negaidīts plaukšķiens — pēkšņi klusa klusuma.
Viņa dusmas pēkšņi izplūda kā plaukšķiens.
Sinonīmi: blīkšķis, rībiens, krakšķis (atkarībā no konteksta).
Līdzīgi skaņas vārdi: šķaukšķis, krekšķis, brāzma.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.