plīkšķis

"Plīkšķis" ir skaņas vārds (onomatopēja), kas apzīmē īsu, skaļu, asu skaņu, kas rodas, piemēram, kad kaut kas pārtrūkst, plīst, nokrīt vai atsitas.

Piemēri:
1. "Plīkšķis" izskanēja, kad zars nolūza zem sniega smaguma.
2. Bērns nospieda balonu, un tas ar "plīkšķi" pārsprāga.
3. No meža atskanēja "plīkšķis" — droši vien kāds koks nokrita.

Līdzīgi skaņas vārdi: plīkšķ, krakšķis, brākšķis.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'plikskis' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Plīkšķis" ir skaņas vārds (onomatopēja), kas apzīmē īsu, skaļu, asu skaņu, kas rodas, piemēram, kad kaut kas pārtrūkst, plīst, nokrīt vai atsitas. Piemēri: 1. "Plīkšķis" izskanēja, kad zars nolūza zem sniega smaguma. 2. Bērns nospieda balonu, un tas ar "plīkšķi" pārsprāga. 3. No meža atskanēja "plīkšķis" — droši vien kāds koks nokrita. Līdzīgi skaņas vārdi: plīkšķ, krakšķis, brākšķis.