"Plaukšķēt" ir darbības vārds, kas latviešu valodā nozīmē klusi un viegli šalkt, čabēt, radīt nelielu šalkoņu vai čabēšanas skaņu. Tas bieži attiecas uz ūdens, lapām, auduma vai līdzīgu vieglu materiālu kustību, kas rada mierīgu, maigu troksni.
Piemēri:
1. Ūdens virsma:
Vējš liek ezeram tikai viegli plaukšķēt pie krasta.
2. Lapas vai papīrs:
Kokā plaukšķēja sausās lapas vēja vēsmās.
3. Audums:
Viņas svārki plaukšķēja, viņai iet garām.
Vārds nereti lietots dzejā un aprakstošā tekstā, lai radītu maigu, ainavisku iespaidu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.