plācenītis
"Plācenītis" ir latviešu valodā lietots vārds, kas nozīmē:
Īsā nozīme:
Tas ir plāns, mīksts maizei līdzīgs izstrādājums (bieži no rupjās miltu maisījuma), kas cepts uz plāksta, pannas vai cepeškrāsns šķīvja. Tradicionāli tas ir saistīts ar Latgales virtni.
Raksturojums:
- Parasti apaļš vai ovāls, plāns (biežāk nekā parastā maize).
- Var būt ar dažādiem piedevām (biezpiens, kartupeļi, sīpoli, speķis u.c.).
- Līdzīgs bļinam vai plānai pīrāga mīklai, bet biežāk kā maizīte vai nesaldēts pīrāgs.
Piemēri lietojumā:
1. Kartupeļu plācenītis – ar virtu kartupeļu biezeni, sīpoliem un speķi.
"Vecmāmina cepta kartupeļu plācenīti ar skābētu kāpostu piedevu."
2. Biezpiena plācenītis – ar biezpiena un olu iekšu.
"Rīt brokastīs ēdīšu siltu biezpiena plācenīti ar diļļu."
Vārda izcelsme:
No vārda "plāns" (t.i., plāna forma) + deminutīva piedēklis "-enītis", kas norāda uz mazāku/mīļāku izstrādājumu.
Mūsdienās:
Termins dažreiz tiek lietots arī par plānām picas vai tortiļļu veida ēdieniem, īpaši reģionālajās receptēs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.