"Pitagorietis" nozīmē senās grieķu filozofa Pitagora sekotāju vai skolas pārstāvi (6.–4. gs. p.m.ē.), kas piekopa gan matemātiskos, gan reliģiski-filozofiskus principus.
Galvenās iezīmes:
1. Mistiska filozofija – ticēja dvēseles pārvietošanās (reinkarnācijai), askētiskai dzīvesveidam.
2. Matemātiska pasaules uztvere – uzskatīja, ka skaitļi ir visuma pamatprincips (piem., "viss ir skaitlis").
3. Zinātniski sasniegumi – attīstīja ģeometriju, mūziku teoriju, astronomiju.
Piemēri:
1. Vēsturiski pitagorieši – Filolaoss, Arhitas no Taranta, Teano (iespējams, Pitagora sieva).
2. Pitagora teorēma – slavenā sakarība trijstūrī, ko pitagorieši sistemātiski pētīja.
3. Kosmoloģija – izveidoja planētu kustības skaņu (mūzikas sfēru) koncepciju.
Mūsdienu lietojums:
Dažreiz "pitagorietis" lietots pārnestā nozīmē par cilvēku, kurš slavē matemātikas nozīmi vai dzīvo pēc stingriem intelektuāliem principiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.