piligrims
"Pilgrims" (angļu valodā) nozīme:
Piligrimi ir cilvēki, kas dodas garajā un bieži garīgi motivētā ceļojumā (pilgrimāžā) uz svētu vietu vai svētumu, kas saistīts ar viņu ticību vai pārliecību. Šis ceļojums bieži ir grūts un ir pašizglītojošs vai attīstošs.
Īsumā: Garīgs ceļotājs uz svētu vietu.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks/religiisks piemērs:
"The Pilgrims who sailed on the Mayflower in 1620 were seeking religious freedom in the New World." (Piligrimi, kas 1620. gadā devās jūrā ar "Mayflower", meklēja reliģisku brīvību Jaunajā Pasaulē.)
2. Mūsdienu/vispārīgs piemērs:
"Every year, millions of Muslim pilgrims travel to Mecca for Hajj." (Katru gadu miljoniem musulmaņu piligrimu dodas uz Meku Hadža laikā.)
"The ancient trail is still used by pilgrims visiting the sacred mountain." (Senā taka joprojām tiek izmantota piligriem, kas apmeklē svēto kalnu.)
3 Pārnestā nozīmē (literatūrā, runās):
"He viewed himself as a pilgrim in search of truth and wisdom." (Viņš sevi uzskatīja par piligrimu, kas meklē patiesību un gudrību.)
Latviski atbilstošs termins ir "svētceļotājs" vai "piligrims" (aizgūts vārds).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.