"Pieneņpūka" ir latviešu valodas saliktenis, kas burtiski nozīmē pieneņu pūku — vieglās, gaisīgās sēklas, kas veidojas pieneņu (parasti parastās pienenes Taraxacum officinale) augļos pēc ziedēšanas. Tas simbolizē viegli izplatāmu, gaisīgu vai nepastāvīgu priekšmetu/jēdzienu.
Nozīmes nianses:
1. Burtiskā — pienenes sēklu pūkains, balts galviņš.
2. Pārnestā nozīmē — kaut kas viegls, gaisīgs, nepastāvīgs, viegli aizpūšams/izzūdošs.
Piemēri lietojumam:
1. Burtiski:
"Bērni pūta pieneņpūku, lai redzētu, cik tālu sēklas aizlidos."
2. Pārnestā nozīmē:
"Viņa sapņi bija kā pieneņpūka — skaisti, bet ātri izgaisa."
"Šīs idejas ir tikai kā pieneņpūka — jau rīt tās aizpūš vējš."
Sinonīmi (pārnestajā nozīmē):
- Vējš pūšams (nekonsekvents)
- Pūkains sapnis (nereāls)
- Pārejošs mirklis
Saliktenis "pieneņpūka" bieži lietots dzejā un metaforiskā kontekstā, lai apzīmētu kaut ko trauslu, nepastāvīgu vai viegli izzūdošu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.