piemitība

"Piemitība" nozīmē raksturīgā iezīme, īpašība vai tendence, kas pastāvīgi pieder kādam vai kaut kam. Tas bieži attiecas uz cilvēka raksturu, dabu, parādību vai priekšmetu.

Piemēri:
1. Cilvēkam:
Viņam piemitusi lēnprātība un apdomība.
(Viņš ir dabiski mierīgs un pārdomāts.)

2. Parādībai:
Šai ainavai piemīt noslēpumainība.
(Ainavai ir raksturīga noslēpumainība.)

3. Priekšmetam:
Šai mākslas darbam piemīt dinamika un enerģija.
(Darbā ir iekļauta kustības un spēka sajūta.)

Sinonīmi: raksturīgums, īpašība, pazīme, iezīme.

Įrašas
Paaiškinimas	"Piemitība" nozīmē raksturīgā iezīme, īpašība vai tendence, kas pastāvīgi pieder kādam vai kaut kam. Tas bieži attiecas uz cilvēka raksturu, dabu, parādību vai priekšmetu. Piemēri: 1. Cilvēkam: Viņam piemitusi lēnprātība un apdomība. (Viņš ir dabiski mierīgs un pārdomāts.) 2. Parādībai: Šai ainavai piemīt noslēpumainība. (Ainavai ir raksturīga noslēpumainība.) 3. Priekšmetam: Šai mākslas darbam piemīt dinamika un enerģija. (Darbā ir iekļauta kustības un spēka sajūta.) Sinonīmi: raksturīgums, īpašība, pazīme, iezīme.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.