"Piekraste" latviešu valodā nozīmē jūras vai ezera krasta joslu, kas atrodas tieši pie ūdens — tas ir, tā daļa, kur ūdens saskaras ar zemi. Šis vārds bieži lietots, lai aprakstītu šauru, ūdenim blakus esošu teritoriju, piemēram, smilšainu vai akmeņainu piekrasti, kā arī tās augu un dzīvnieku pasauli.
Piemēri lietojumā:
1. Ģeogrāfija/daba:
"Vasarā mēs bieži pastaigājamies pa piekrasti, vārojot gliemežvākus."
"Baltijas jūras piekraste šeit ir akmeņaina un stāva."
2. Ekoloģija/biologija:
"Piekrastes purvos mitinās daudzi reti putni."
"Augiem, kas aug piekrastē, jāiztur sāls un vējš."
3. Tūrisms/atpūta:
"Viesnīca atrodas tieši piekrastē, ar skatu uz jūru."
"Viņi dzīvo mazā ciematā pie ezera piekrastes."
Sinonīmi: krastmala, piekrastes zona, krasta līnija, ūdensmala.
Atgādinājums: "Piekraste" nereti ietver ne tikai pašu ūdensmalu, bet arī tuvāko krasta daļu (piemēram, priežu mežu vai klintis pie jūras).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.