piekare
"Piekare" latviešu valodā ir vārds, kas parasti lietots gramatikā, lai apzīmētu atkarīgu teikuma daļu, kas papildina galveno teikumu, bet patstāvīgi nepastāv kā pilns teikums. Tas bieži tiek saistīts ar palīgteikumu (piemēram, apstākļa, noteikuma vai papildinājuma palīgteikumu), kas ir atkarīgs no galvenā teikuma.
Īsumā: Piekare ir palīgteikums vai atkarīga teikuma daļa, kas nevar pastāvēt atsevišķi.
Piemēri:
1. Es zināju, ka viņš atnāks.
"Ka viņš atnāks" ir piekare (papildinājuma palīgteikums), kas ir atkarīga no galvenā teikuma "Es zināju".
2. Ja līs, paliksim mājās.
"Ja līs" ir piekare (apstākļa palīgteikums), kas nosaka nosacījumu galvenajam teikumam "paliksim mājās".
3. Grāmata, ko viņa lasīja, bija interesanta.
"Ko viņa lasīja" ir piekare (noteikuma palīgteikums), kas sniedz papildinformāciju par galvenā teikuma priekšmetu ("Grāmata... bija interesanta").
Svarīgi: Termins "piekare" var būt lietots arī valodniecības kontekstā, lai apzīmētu atkarīgu vārdu savienojumu (piemēram, palīgteikuma saikļi vai relatīvie vietniekvārdi). Praksē tas bieži tiek lietots kā sinonīms "palīgteikumam".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.