pieguļnieks
"Pieguļnieks" ir novecojis vārds latviešu valodā, kas apzīmē:
Nozīme:
Cilvēks, kas mīt vai dzīvo pie kāda cita (piemēram, kā namnieks, ienācējs, vai cilvēks bez paša mājokļa, kas iztiek ar cūciņu vai atbalstu). Bieži vien lietots ar negatīvu nokrāsu — par kādu, kas izmanto cita laipnību, vai par "piekāpīgu", pakļāvīgu personu.
Piemēri:
1. Vēsturisks/literārs konteksts:
"Vecais barons savā muižā uzturēja vairākus pieguļniekus, kas par apmācību strādāja viņa saimniecībā."
(Šeit — personas, kas dzīvoja kāda aizbildnībā par samaksu/darbu.)
2. Pārnestā nozīmē (ar negatīvu pieskaņu):
"Viņš nav patstāvīgs, bet tikai vāja gribas pieguļnieks, kas vienmēr piekāpjas citiem."
(Šajā gadījumā — cilvēks, kas pārāk pakļaujas vai ir atkarīgs no citu gribas.)
Piezīme: Mūsdienu latviešu valodā šis vārds lietots reti, galvenokārt folklora, vēstures tekstos vai metaforiski. Biežāk lietojami līdzīgas nozīmes vārdi: "piekāpējs", "pakļāvīgs cilvēks", "ienācējs" vai "apdzīvotājs" (atkarībā no konteksta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.