pieblīvētība
"Pieblīvētība" nozīme:
Tas apzīmē pārmērīgu blīvumu, pārpildījumu vai sastopamības biežumu kādā ierobežotā telpā vai laikā. Bieži lietots, lai raksturotu pārāk lielu koncentrāciju, kas rada neērtības, sarežģījumus vai negatīvu ietekmi.
Piemēri:
1. Dabas apstākļos:
"Meža pieblīvētība ar krūmiem apgrūtina pārvietošanos."
2. Pilsētvidē:
"Rīgas centra pieblīvētība ar automašīnām bieži rada sastrēgumus."
3. Sociālos kontekstos:
"Skolas programmas pieblīvētība ar mācību priekšmetiem noved pie skolēnu pārslodzes."
4. Informācijas jomā:
"Interneta portāla pieblīvētība ar reklāmām kaitē lietotāja pieredzei."
Sinonīmi: pārpildījums, pārmērīga koncentrācija, sastopamības blīvums.
Antonīmi: tukšums, retums, izkliedētība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.