"Pērkonkaza" ir latviešu tautasdziesmu un folkloras kontekstā sastopams vārds, kas apzīmē pērkona negaisu vai pērkona dārdus. Tas ir saliktenis no vārdiem "pērkons" (zibens, negaiss) un "kaza" (bļāviens, troksnis, dārdi). Tādējādi tas burtiski nozīmē "pērkona troksnis/grāviens".
Piemēri lietojumā:
1. Tautasdziesmās:
"Klusi, bērni, klusi, klusi,
Pērkonkaza nedārdēs!"
(No dziesmas, kurā bērniem māte mierina, ka negaiss nedārdēs.)
2. Folklora un ticējumi:
Latviešu folklorā "pērkonkaza" bieži saistīta ar pērkona dieva Pērkona varu — ticēja, ka pērkona dārdi aizdzen ļaunos garus un attīra pasauli.
3. Mūsdienu lietojums:
Vārds reti lietots ikdienas valodā, bet var parādīties dzejā vai literatūrā kā poētisks apzīmējums negaisam ar pērkona dārdiem.
Īsumā: "Pērkonkaza" ir arhaisks/poētisks vārds, kas raksturo pērkona negaisa troksni un varu, galvenokārt saglabājies latviešu folklorā un tautasdziesmās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.