"Bļāviens" ir lietvārds, kas latviešu valodā nozīmē:
Nozīme:
Spēcīgs, asi izskanējis troksnis (parasti īss un pēkšņs), piemēram, sprādziena, šāviena, paukšķa, stipra trieciena skaņa. Var attiekties arī uz kļūdainu, neapdomīgu rīcību vai izteicienu (sarunvalodā).
Piemēri:
1. Kā troksnis:
- "Mežā atskanēja bļāviens — mednieki bija izdarījuši šāvienu."
- "No darbnīcas dzirdējās metāla bļāviens, it kā kaut kas būtu nokritis."
2. Kā kļūda/neapdomība (sarunvalodā):
- "Izteicoties sapulcē, viņš izdarīja bļāvienu, aizmirstot svarīgus faktus."
- "Šis pirkums bija īsts bļāviens — drīz vien ierīce salūza."
Sinonīmi:
Paukšķis, rībiens, šāviens (skaņai); kļūda, neveiksme, lapsene (darbībai).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.