pentagramma
Pentagramma (no grieķu: penta — 'pieci' + gramma — 'burts, līnija') ir ģeometriska figūra — piecstaru zvaigzne, kas novilkta ar vienu nepārtrauktu līniju. Tā ir viens no senākajiem un vispārzināmākajiem simboliem pasaulē ar dažādām nozīmēm atkarībā no konteksta.
Galvenās nozīmes:
1. Senās kultūras — simbolizēja veselību, harmoniju, kosmiskiem spēkiem (piem., Mezopotāmijā, Senajā Grieķijā).
2. Reliģija un mistika — kristietībā dažkārt saistīta ar piecām Kristus brūcēm vai aizsardzību; pagānismā (piem., Wicca) — elements, cilvēka mikrokosms, aizsardzības simbols.
3. Okultisms — invertēta pentagramma (ar diviem augšup vērstiem stariem) dažkārt tiek saistīta ar satānismu (piem., Bafometa simbols).
4. Matemātika/ģeometrija — saistīta ar zelta griezumu un pitagoriešu mācībām par Visumu.
Piemēri lietojumā:
- Senā Grieķija — Pitagora skola to uzskatīja par pilnības simbolu, saistot ar veselību un harmoniju.
- Renesanses māksla — Albrehts Dīrers un citi mākslinieki izmantoja pentagrammu kā proporciju un skaistuma simbolu.
- Mūsdienu pagānisms — Wicca tradīcijā pentakls (pentagramma aplī) ir rituālu priekšmets, kas simbolizē piecus elementus (gaisu, uguni, ūdeni, zemi, garu).
- Popkultūra — parādās filmās, grāmatās, mūzikā (piem., metalroka grupu logotipos) kā mistisks vai nemierīgšanas simbols.
Svarīgi: Nozīme ir ļoti atkarīga no konteksta — tā var būt gan pozitīvs aizsardzības simbols, gan negatīvs okultais attēls.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.