"Peilēklis" ir lietvārds, kas latviešu valodā nozīmē:
Nozīme:
Neliels, bieži vien asu galu vai smaili (piemēram, adatu, tapu, naglu) saturošs priekšmets, ko izmanto piespraušanai, piestiprināšanai vai dekorēšanai. Var būt arī simbolisks apzīmējums kādam asam, smailam priekšmetam.
Piemēri lietojumā:
1. Dekoratīvs piespraude:
"Viņa apkaklei bija piestiprināts sudraba peilēklis ar zilā akmentiņu."
(Bieži lietots apģērba dekorācijām, piemēram, sakta, broša.)
2. Asa priekšmeta apzīmējums:
"Ledus peilēkļi karājās no jumta malas pēc salnas."
(Pārnestā nozīmē – asa ledus gabals).
3. Tehniskā kontekstā:
"Elektroniskajā ierīcē trūkst viena peilēkļa, kas notur korpusu."
(Neliels stiprinājuma elements, piemēram, maza skrūve).
Sinonīmi: piespraude, tapu, adata, stiprinājums (atkarībā no konteksta).
Piezīme: Vārds "peilēklis" literārajā valodā biežāk lietots metaforiski vai dzejā, ikdienas sarunvalodā retāk.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.