"Pēcvārds" latviešu valodā nozīmē pussufikss — vārda daļa, kas pievienojas pamatvārdam beigās, veidojot jaunu vārdu ar citādu nozīmi, bet nav pilns vārds un parasti nav patstāvīgi lietojams. Tas atšķiras no parastā sufiksa ar lielāku nozīmes neatkarību un biežāku lietojumu vairākos vārdos.
Piemēri:
1. -vīrs (cilvēka apzīmējumos):
zinātnieks → zinātn + -vīrs = zinātvīrs
kalps → kalp + -vīrs = kalpvīrs (vēsturisks)
2. -nieks (nodarbošanās, piederība):
veikals → veikal + -nieks = veikalnieks
zveja → zvej + -nieks = zvejnieks
3. -tājs (darītājs, ierīce):
skaitīt → skait + -tājs = skaitītājs
pūst → pūs + -tājs = pūstājs (piem., vēja pūstājs)
Svarīgi:
- Pēcvārdus dažreiz sauc arī par semantiskiem sufiksiem, jo tiem ir konkrēta nozīme (piem., "-nieks" norāda uz cilvēku ar nodarbošanos).
- Tie var mainīt vārda gramatisko kategoriju (piem., no darbības vārda uz lietvārdu: skaitīt → skaitītājs).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.