pasterizēšana
Pasterizēšana ir pārtikas produktu (piemēram, piena, sulu, alus) termiskā apstrāde, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus un pagarinātu derīguma termiņu, saglabājot pēc iespējas vairāk produktu īpašības (garšu, uzturvērtību).
Galvenie mērķi:
1. Iznīcināt patogēnās baktērijas (piemēram, salmonellas, listerijas).
2. Samazināt bojāšanos veicinošo mikrobu skaitu.
3. Pagarināt uzglabāšanas laiku.
Piemēri:
1. Piens – visizplatītākais piemērs. Pasterizēts piens uzglabājas ilgāk nekā nepasterizēts (svaigpiens), bet īsāk nekā sterilizēts.
2. Augļu sulas – lai novērstu fermentāciju un saglabātu dabisko garšu.
3. Alus – dažas šķirnes pasterizē, lai stabilizētu garšu un palielinātu derīguma termiņu.
4. Olas – rūpnieciski pasterizētas olu šķidrumu vai pārtikas produktus ar olām sastāvā.
Metodes:
- Ilglaicīga (piemēram, 30 minūtes 63°C temperatūrā).
- Ātrā (Īslaicīga augsta temperatūra, piemēram, 72°C 15 sekundes).
- Ultraaugstas temperatūras (UHT) – produktu uz brīdi karsē līdz 135–150°C, pēc tam ātri atdzesē.
Vēsture: Metodi 19. gadsimtā izstrādāja franču zinātnieks Luijs Pastērs, pēc kura tā ir nosaukta.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.