"Pašnosaukums" latviešu valodā nozīmē vārdu, kas apzīmē pašu sevi — tas ir, vārdu, kas norāda uz to pašu objektu, personu vai jēdzienu, kurš to izmanto.
Citiem vārdiem sakot, tas ir nosaukums, ko kaut kas (cilvēks, grupa, priekšmets) piešķir sev pašam.
Piemēri:
1. Mākslinieka pašnosaukums — Mākslinieks izvēlas sevi saukt ar skatuves vārdu (piemēram, "Prāta Vētra" grupas pašnosaukums ir "Brainstorm", bet viņi latviski sevi dēvē par "Prāta Vētru").
2. Organizācijas pašnosaukums — Ja cilvēku grupa izveido kustību un nosauc to "Zaļā Brīvība", šis ir viņu pašnosaukums.
3. Pašnosaukums literatūrā — Dzejnieks var dzejolī lietot pašnosaukumu, lai runātu par sevi (piemēram, "Es esmu Vējš" — kur "Vējš" ir pašnosaukums autoram).
4. Pašnosaukums etnogrāfijā — Tauta sevi sauc ar konkrētu vārdu, kas var atšķirties no citu tautu viņiem dotā nosaukuma (piemēram, latvieši sevi sauc par "latviešiem", bet krievi viņus dēvē par "latyshami").
Īsumā: Pašnosaukums ir pašidentifikācijas vārds, kas atspoguļo, kā kāds sevi redz un vēlas, lai arī citi viņu sauc.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.