pasivācija
"Pasivācija" nozīmē darbības izteikšanu, kurā subjekts (tas, kas dara) ir sekundārs vai netiek minēts, bet uzsvars tiek likts uz darbības objektu (to, uz ko darbība ir vērsta). Tas ir gramatisks process, kurā teikumu pārveido no aktīva (darītājs ir svarīgs) uz pasīvu (darbība vai rezultāts ir svarīgāks).
Īsumā:
Pasivācija ir teikuma pārveidošana no aktīva uz pasīvu, lai uzsvērtu darbības objektu vai rezultātu, nevis darītāju.
Piemēri:
1. Aktīvs teikums:
"Skolotājs skaidro gramatiku."
(Darītājs: skolotājs; darbība: skaidro; objekts: gramatiku)
Pasivācija (pasīvs teikums):
"Gramatika tiek skaidrota (skolotāja)."
(Objekts "gramatika" kļūst par teikuma subjektu; darītājs var tikt izlaists vai minēts papildus).
2. Aktīvs teikums:
"Bērni izlasīja grāmatu."
Pasivācija:
"Grāmata tika izlasīta (bērnu)."
3. Aktīvs teikums:
"Uzņēmums būvē jaunu tiltu."
Pasivācija:
"Jauns tilts tiek būvēts (uzņēmuma)."
Galvenās iezīmes:
- Pasīvā konstrukcijā darbības darītājs bieži tiek izlaists (ja tas nav svarīgs).
- Pasivācija bieži lietota zinātniskajos tekstos, instrukcijās, medijos, kad darbība vai rezultāts ir nozīmīgāks par darītāju.
- Latviešu valodā pasīvs tiek veidots ar palīgverbiem "tikt" vai "tapt" un darbības vārda divdabju palīdzību (piem., darāms, darīts).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.