parodontoze
"Parodontoze" ir neatgriezeniska zobu atbalsta aparāta (parodonta) hroniska slimība, kas izpaužas kā kaula un citu audu bojājumi bez iepriekšējas iekaisuma pazīmēm. Tas ir retāks nekā iekaisumam bagātā parodontīts, un bieži saistīts ar ģenētisku predispoziciju vai sistēmiskiem faktoriem.
Galvenās pazīmes:
- Kaula resorbcija (izšķīšanās) ap zobiem.
- Zobu pārvietošanās un šūpošanās.
- Nav vai ir minimāls zobuakmens un asins izdalīšanās (atšķirībā no parodontīta).
- Bieži konstatē jauniem cilvēkiem.
Piemēri:
1. Ģimenes predispozīcija: Ja pacientam vecumā no 20–30 gadiem bez acīmredzama iemesla sāk šūpoties veseli zobi un attīstās kaula zudums, bet ar minimālu smaganu iekaisumu, var būt aizdomas par parodontozes formu.
2. Sistēmisks faktors: Pacients ar diabētu vai smagu vielmaiņas traucējumu var attīstīt parodontozes tipa izmaiņas, kur kauls pakāpeniski izšķīst, lai gan mīkstie audi var būt relatīvi veseli.
Svarīgi: Praksē termins "parodontoze" mūsdienās tiek lietots reti, jo lielākā daļa parodonta slimību ir saistītas ar iekaisumu (parodontīts). Pareizāk būtu lietot apzīmējumu "agresīvais parodontīts" vai "hroniskais parodontīts", atkarībā no konkrētā gadījuma.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.