resorbcija

Resorbcija (no latīņu: resorbere — "uzsūkt atpakaļ") ir process, kurā vielas vai struktūras tiek uzsūktas atpakaļ organismā vai izšķīdinātas un pārstrādātas. Tas var attiekties uz bioloģiskiem, medicīniskiem vai fizikāliem procesiem.

Galvenās nozīmes:
1. Bioloģijā/Medicīnā — šūnu, audu vai vielu (piemēram, kaulu, šķidrumu) uzsūkšanās organismā.
2. Ķīmijā/Fizikā — gāzu, šķidrumu vai cietu vielu uzsūkšanās cita materiāla struktūrā.

Piemēri:
1. Kaulu resorbcija — osteoklasti (speciālas šūnas) noārdina veco kaulu audu, lai atbrīvotu minerālvielas asinīs.
2. Zobu resorbcija — piena zobu saknes pakāpeniska izšķīšana, lai dotu vietu pastāvīgajiem zobiem.
3. Šķidruma resorbcija — asinsvados vai limfātiskajā sistēmā (piemēram, audu šķidruma uzsūkšanās kapilāros).
4. Ķīmijā — gāzes (piemēram, oglekļa dioksīda) uzsūkšanās šķīdumā vai cietā materiālā.

Īsumā: Resorbcija ir vielas uzsūkšanās atpakaļ vai izšķīdināšana organismā/vidē.

Įrašas
Paaiškinimas	Resorbcija (no latīņu: resorbere — "uzsūkt atpakaļ") ir process, kurā vielas vai struktūras tiek uzsūktas atpakaļ organismā vai izšķīdinātas un pārstrādātas. Tas var attiekties uz bioloģiskiem, medicīniskiem vai fizikāliem procesiem. Galvenās nozīmes: 1. Bioloģijā/Medicīnā — šūnu, audu vai vielu (piemēram, kaulu, šķidrumu) uzsūkšanās organismā. 2. Ķīmijā/Fizikā — gāzu, šķidrumu vai cietu vielu uzsūkšanās cita materiāla struktūrā. Piemēri: 1. Kaulu resorbcija — osteoklasti (speciālas šūnas) noārdina veco kaulu audu, lai atbrīvotu minerālvielas asinīs. 2. Zobu resorbcija — piena zobu saknes pakāpeniska izšķīšana, lai dotu vietu pastāvīgajiem zobiem. 3. Šķidruma resorbcija — asinsvados vai limfātiskajā sistēmā (piemēram, audu šķidruma uzsūkšanās kapilāros). 4. Ķīmijā — gāzes (piemēram, oglekļa dioksīda) uzsūkšanās šķīdumā vai cietā materiālā. Īsumā: Resorbcija ir vielas uzsūkšanās atpakaļ vai izšķīdināšana organismā/vidē.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.