parazītisms
Parazītisms ir bioloģiska mijattiecību forma, kurā viens organisms (parazīts) dzīvo uz cita organisma (namatņa) rēķina, tam sagādājot kaitējumu, bet pats gūst labumu (piemēram, barību, aizsardzību).
Galvenās īpašības:
- Parazīts ir atkarīgs no namatņa.
- Parazīts parasti nemazina namatņa izdzīvošanu uzreiz, bet ilgtermiņā vājina to.
- Parazīti bieži ir specializēti (piemēram, pielāgojušies konkrētam dzīvniekam).
Piemēri:
1. Cilvēka iekšējie parazīti:
- Tārnītis – dzīvo zarnās, barojas ar barības vielām.
- Malaārijas plasmodijs – izraisa malāriju, pārnesas ar odām.
2. Ārējie parazīti:
- Ienas – piesūcas asinis caur ādu.
- Utis – dzīvo matos, barojas ar asinīm.
3. Augu parazīti:
- Vītols – piesūcas sulas no citu augu saknēm.
- Pelējums – aug uz organiskiem atlikumiem vai dzīviem augiem.
Metaforisks lietojums:
Vārdu "parazītisms" dažreiz lieto arī sociālā kontekstā, apzīmējot cilvēkus vai grupas, kas dzīvo uz citu rēķina, neradot vērtību (piemēram, "sabiedrības parazīts").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.