Paramagnētiķis ir viela, kas ārējā magnētiskajā laukā vāji magnetizējas tajā pašā virzienā kā lauks, bet zaudē magnētiskās īpašības, kad lauks tiek noņemts. Tas notiek, jo vielā ir atomi vai molekulas ar nesapārotiem elektroniem, kuru magnētiskie momenti ārējā laukā daļēji orientējas.
Galvenās īpašības:
- Vāji pievelkas magnētam.
- Magnētiskā jutība ir neliela un pozitīva.
- Darbības mehānisms balstās uz elektronu spiniem.
Piemēri:
1. Skābeklis (O₂) – viens no retajiem diatomiskajiem gāzveida paramagnētiķiem.
2. Alumīnijs (Al) – daudzi metāli ar nesapārotiem elektroniem.
3. Sārmu metāli (nātrijs, kālijs u.c.).
4. Daži sāļi – piemēram, vara sulfāts (CuSO₄) vai dzelzs(III) hlorīds (FeCl₃).
5. Retzemju metāli – piemēram, neodīms (Nd) vai gadolīnijs (Gd).
Pretstats: Diamagnētiķi (piemēram, ūdens, dzeltens) magnētiskajā laukā vāji atgrūžas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.