"Papisms" ir aizvēsturisks un bieži aizskarīs termins, ko galvenokārt protestantu vidū lietoja, lai negatīvi apzīmētu Romas Katoļu baznīcas doktrīnas, praksi un ietekmi, it īpaši uzskatot to par pāvesta ("pope" angļu valodā) pārāk lielu varu un "neatgriezenisku" reliģisku sistēmu.
Īsa nozīme:
Tas apzīmē pārspīlētu vai fanātisku pāvesta un Romas Katoļu baznīcas varas atzīšanu, ko lietoja kā apsūdzību no protestantu puses.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiskā kontekstā:
"16. gadsimta reformācijas laikā daudzi protestanti apsūdzēja katoļu baznīcu par papismu, uzskatot, ka tā novirzījusies no oriģinālajām Bībeles mācībām."
2. Politiskā retorikā (vēsturē):
"Anglijas karalis Henrijs VIII, lai attaisnotu šķiršanos no Romas, apsūdzēja katoļu baznīcu par papismu, kas viņaprāt apdraudēja valsts neatkarību."
3. Mūsdienu lietojumā (reti, bieži negatīvs):
"Daži konservatīvie protestanti joprojām lieto terminu 'papisms', lai kritizētu katoļu dogmas, piemēram, pāvesta neklūdīgumu."
Svarīgi:
Šis vārds mūsdienās tiek uzskatīts par novecojušu un aizskarīgu, un to reti lieto nopietnā diskursā. Akadēmiskajos un starpreliģiskajos dialogos parasti izmanto neitrālākus terminus — "katoļu doktrīnas", "Romas Katoļu baznīcas mācības" utt.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.