"Paložņāt" nozīme:
Tas ir sarunvalodas verbs, kas nozīmē ilgi un garlaicīgi kaut ko stāstīt, runāt bez jēgas, pļāpāt, muldēt. Līdzīgs vārdiem "bļaut", "žņaugt", "pļāpāt", bet ar nokrāsu par garlaicīgu, bezsaturīgu runāšanu.
Piemēri:
1. "Viņš veselu stundu paložņāja par savām bērnības atgādinājumiem, un visi aizmiga."
(Ilgi un garlaicīgi stāstīja)
2. "Neesi tāds paložņātājs – sakīsi īsumā, kas noticis!"
(Nestāsti bez jēgas/ilgi)
3. "Sarunā viņš mēdz paložņāt, tāpēc cilvēki izvairās no diskusijām ar viņu."
(Runa bez satura, kas nogurdina)
Vārda izcelsme:
Cēlies no baltkrievu vai ukraiņu valodas (piemēram, ukraiņu "пaлoжнaти" — "muldēt"), un latviešu valodā tas ir stilistiski nokrāsots ar neoficiālu, sarunvalodas nokrāsu. Lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar pārāk garu vai bezsaturs runu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.