paliene
"Paliene" latviešu valodā ir dibināmais lietvārds, kas apzīmē zemes gabalu, kas atrodas upes, ezera vai jūras krastā — tas ir, piekraste, krastmala, piejūras vai pieupes zona.
Īsumā: Paliene = krasta josla, piekraste.
Piemēri lietošanai:
1. Dabas aprakstā:
"Mēs pastaigājāmies pa jūras palieni, klausoties viļņu šalkoņu."
(Mēs staigājām pa jūras krastu/piekrasti.)
2. Ģeogrāfijā/zemes izmantošanā:
"Upes palienē izveidota dabas taka un atpūtas vieta."
(Upes krastā ir izveidota taka.)
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Viņa dzīvo dzīves palienē — ne pašā notikumu centrā, bet netālu."
(Dzīvo "malā", nedaudz nošķirti no aktīvās dzīves.)
Piezīme: Vārds "paliene" literārajā valodā tiek lietots retāk nekā tuvs sinonīms "krasts" vai "piekraste", bet tas ir stilīstiski krāšņs un precīzs, īpaši dzejā vai aprakstošā tekstā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.