pakluss

"Pakluss" ir latviešu valodas slenga vārds, kas apzīmē klusu, mierīgu, neuzkrītošu cilvēku, bieži vien ar nozīmi "klusais", "nemanāmais" vai pat "viltīgi kluss". Tas var būt gan neitrāls, gan nedaudz negatīvs (piemērojot cilvēkam, kurš kaut ko slēpj vai darās neievērojams).

Piemēri lietojumā:
1. "Viņš ir īsts pakluss — sēž stūrī un neko nerunā, bet visu redz un dzird."
(Cilvēks, kurš klusē, bet ir vērīgs.)

2. "Neuzticies tam paklussim — viņš vienmēr kaut ko plāno aiz muguras."
(Negatīvs nokrāsa — cilvēks, kurš darās slepens.)

3. "Klasē viņa bija pakluss, bet draugu lokā kļuva ļoti atklāta."
(Klusums sabiedrībā, bet ne obligāti slēpšana.)

Etymology: Vārds, iespējams, radies no krievu valodas vārda "похлюс" (pokhljus) ar līdzīgu nozīmi — "klusais", "viltīgs". Latviešu valodā tas ir ienācis kā sarunvalodas izteiciens.

Įrašas
Paaiškinimas	"Pakluss" ir latviešu valodas slenga vārds, kas apzīmē klusu, mierīgu, neuzkrītošu cilvēku, bieži vien ar nozīmi "klusais", "nemanāmais" vai pat "viltīgi kluss". Tas var būt gan neitrāls, gan nedaudz negatīvs (piemērojot cilvēkam, kurš kaut ko slēpj vai darās neievērojams). Piemēri lietojumā: 1. "Viņš ir īsts pakluss — sēž stūrī un neko nerunā, bet visu redz un dzird." (Cilvēks, kurš klusē, bet ir vērīgs.) 2. "Neuzticies tam paklussim — viņš vienmēr kaut ko plāno aiz muguras." (Negatīvs nokrāsa — cilvēks, kurš darās slepens.) 3. "Klasē viņa bija pakluss, bet draugu lokā kļuva ļoti atklāta." (Klusums sabiedrībā, bet ne obligāti slēpšana.) Etymology: Vārds, iespējams, radies no krievu valodas vārda "похлюс" (pokhljus) ar līdzīgu nozīmi — "klusais", "viltīgs". Latviešu valodā tas ir ienācis kā sarunvalodas izteiciens.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.