pagurdens

"Pagurdens" ir latviešu valodas dialektālisms (galvenokārt izplatīts Kurzemē), kas nozīmē pēdējais bērns ģimenē, mazākais bērns vai arī pēdējais dzimušais mājlopu vai mājdzīvnieku metienā.

Citās reģionos līdzīga nozīme ir vārdiem "pēdējā bērns", "mazulis", "pēdītis" vai "pēdējdzimtais".

Piemēri:
1. Ģimenes kontekstā:
"Viņu ģimenē pagurdens ir mazā meita — visi viņu dēvē par mazuli."
"Es esmu pagurdens, tāpēc vecāki man vienmēr pieļāvuši vairāk."

2. Dzīvnieku attiecībā:
"Šis kucēns ir pagurdens — piedzimis pēdējais, bet visdzīvespilnākais."
"No cūku metiena pagurdeni bieži vien ir vājāki."

3. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Nu tu esi kāds pagurdens — vienmēr nokavē!" (jokā par kādu, kas "atpaliek" vai rīkojas kā mazākais).

Etimoloģija: Vārds, iespējams, cēlies no saknes "gurdens" (noguris, mazspējīgs), jo pēdējais bērns vai dzīvnieks var būt vājāks, vai arī vecāki jūtas noguruši pēc vairāku bērnu audzināšanas.

Įrašas
Paaiškinimas	"Pagurdens" ir latviešu valodas dialektālisms (galvenokārt izplatīts Kurzemē), kas nozīmē pēdējais bērns ģimenē, mazākais bērns vai arī pēdējais dzimušais mājlopu vai mājdzīvnieku metienā. Citās reģionos līdzīga nozīme ir vārdiem "pēdējā bērns", "mazulis", "pēdītis" vai "pēdējdzimtais". Piemēri: 1. Ģimenes kontekstā: "Viņu ģimenē pagurdens ir mazā meita — visi viņu dēvē par mazuli." "Es esmu pagurdens, tāpēc vecāki man vienmēr pieļāvuši vairāk." 2. Dzīvnieku attiecībā: "Šis kucēns ir pagurdens — piedzimis pēdējais, bet visdzīvespilnākais." "No cūku metiena pagurdeni bieži vien ir vājāki." 3. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā): "Nu tu esi kāds pagurdens — vienmēr nokavē!" (jokā par kādu, kas "atpaliek" vai rīkojas kā mazākais). Etimoloģija: Vārds, iespējams, cēlies no saknes "gurdens" (noguris, mazspējīgs), jo pēdējais bērns vai dzīvnieks var būt vājāks, vai arī vecāki jūtas noguruši pēc vairāku bērnu audzināšanas.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.