ortogramma
"Ortogramma" ir pareizrakstības noteikums, kas nosaka, kā pareizi rakstīt konkrētu vārdu, vārdu daļu vai valodas parādību.
Īsumā:
Tas ir noteikums, kas regulē rakstību (nevis izrunu vai gramatiku), piemēram, kad lietot "g" vai "ģ", "n" vai "ņ", vai kā rakstīt atsevišķus vārdus.
Piemēri ortogrammām latviešu valodā:
1. Līdzskaņu mīkstināšana
Piemērs: "ķirbis" (nevis "kirbis") – noteikums par mīkstināmo līdzskani "ķ" pirms "i".
Cits piemērs: "zilonis" (nevis "zilonjs") – noteikums par "n" lietojumu pirms "i".
2. Atsevišķu vārdu rakstība
Piemērs: "kaut kas" (atsevišķi, nevis "kautkas") – noteikums par šīs vietniekvārda rakstību.
Cits piemērs: "varbūt" (kopā, nevis "var būt") – noteikums par šī apstākļa vārda rakstību.
3. Lielo burtu lietojums
Piemērs: "Latvija", "Rīga" (īpašvārdi raksta ar lielo sākumburtu).
4. Pareizrakstība ar garumzīmēm
Piemērs: "māja" (nevis "maja") – garumzīme uzskaņā maina vārda nozīmi.
Vienkāršots skaidrojums:
Ja domājat, kāpēc vārdu raksta tieši tā (nevis citādi) – tas regulēts ar ortogrammu. Tās ir "ceļazīmes" pareizajai rakstībai.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.