"Rakstība" nozīme:
1. Rakstīšanas prasme – spēja rakstīt (piemēram, bērns apgūst rakstību).
2. Rakstīts teksts – konkrēts darbs vai stils (piemēram, veca vēstules rakstība).
3. Raksturs (dzejiski vai novecojis) – cilvēka īpašības (piemēram, "cietā rakstība").
Piemēri:
1. Pirmā nozīme:
"Pirmsskolas vecumā bērni attīsta rakstību un lasīšanu."
2. Otrā nozīme:
"Arheologi atrada senu māla plāksmi ar ķīļraksta rakstību."
3. Trešā nozīme (retāk):
"Viņam bija godīga rakstība." (teikts par personības īpašībām).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.