objektīvisms
"Objektīvisms" īsumā nozīmē patiesības un vērtību meklēšanu ārpus personīgajām emocijām, viedokļiem vai interēsēm — tas ir, balstīšanos uz faktiem, loģiku un neaizskaramu realitāti.
Galvenās iezīmes:
1. Neitralitāte — novērtējumi bez personīgās aizspriedīguma.
2. Faktu balstīšanās — uzticēšanās pārbaudāmiem datiem.
3. Vienveidība — vienādi kritēriji visiem.
Piemēri:
1. Žurnālistikā
Objektīvs reportāža par protestu apraksta gan demonstrantu prasības, gan varas iestāžu argumentus, neizceļot vienu pusi kā "pareizo".
2. Zinātnē
Pētījuma rezultātu interpretācija, kas balstās tikai uz eksperimentu datiem, nevis uz pētnieka personīgo cerību, ka eksperiments apstiprinās viņa hipotēzi.
3. Tiesās
Tiesnesis, kurš pieņem lēmumu, rūpīgi analizējot visus pierādījumus un likumu, neļaujot ietekmēt personīgajām attiecībām ar apsūdzēto vai cietušo.
4. Vēsturē
Vēsturnieks, kas apraksta notikumus, nemīklējot nevienas puses noziedzīgos nodarījumus, pat ja tā ir viņa paša tauta vai valsts.
Pretstats: subjektīvisms — kad vērtējumus nosaka personīgās pieredzes, sajūtas vai intereses.
Piemērs: "Šī ir labākā mūzika pasaulē!" (subjektīvi) pret "Šis albums pēdējo divu gadu laikā pārdevis visvairāk kopiju" (objektīvi pārbaudāms fakts).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.