"ņuņņāt" ir latviešu valodas darbības vārds, kas apzīmē klusi, mierīgi un nepārtraukti runāt, bieži vien ar negatīvu nokrāsu — piemēram, murmināt, bubināt, čukstēt, žēloties vai slavēt pārmērīgi un māksloti.
Nozīmes nianses:
1. Klusa, nepārtraukta runa — piemēram, kad kāds klusi runā ar sevi vai ar citu.
2. Žēlošanās vai sūdzēšanās — bieži par niecīgām lietām.
3. Mākslota slavēšana — pārspīlēta vai nepatiesa uzslava.
Piemēri teikumos:
1. Klusa runa:
"Vecmāmiņa sēdēja krēslā un klusi ņuņņāja pašai sev."
2. Žēlošanās:
"Bērns visu dienu ņuņņāja, ka viņam ir garlaicīgi."
3. Mākslota slavēšana:
"Viesis ņuņņāja saimniecei par katru pasniegto ēdienu, lai izrādītu pieklājību."
Sinonīmi:
- Murmināt, bubināt, čukstēt, žēloties, glaimot.
Vārds "ņuņņāt" lietošanā ir diezgan rets, tas vairāk sastopams folklorā vai literārajos darbos, lai nodotu specifisku runas veidu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.