"Ņenciete" ir latviešu valodas lietvārds, kas nozīmē mazs, mīļš bērns (parasti meitene). Tas ir diminutīvs (mazināmā forma) no vārda "meitene" vai "meita", un to lieto, lai izteiktu mīlestību, maigu attieksmi vai sirdīgumu.
Piemēri lietojumam:
1. Ģimenes sarunās:
"Nāc šurp, mūsu mazā ņenciete!" (runājot ar mazu meitiņu).
2. Dzejā vai dziesmās:
"Ziedāja ozoliņš, tur guļ ņenciete..." (latviešu tautasdziesmā).
3. Mīļvārdi:
Vecāki var saukt savu meitu par "ņencīti" vai "ņenci" (vēl mazinātākas formas).
Sīkāka informācija:
- Izcelsme: Radies no vārda "meita" ar mazināmajām piedēkļiem (-en- un -īte).
- Lietojums: Šis vārds ir dema runas stils, bieži sastopams folklorā, bērnu literatūrā vai mīļvārdos. Mūsdienās tas var šķist nedaudz arcaisms (vecmodīgs), bet joprojām tiek lietots sentimentālā kontekstā.
Alternatīvas formas: "Meitenīte", "meitiņa", "ņencīte".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.