ņēmt

ņēmt ņemu, ņem, ņem, pag. ņēmu, pārej.

Tvert (ko), piem., ar rokām, ar kādu rīku; satvert (ko), piem., ar rokām, kādu rīku, virzīt (no kurienes, kur). Ņ. kādu pie rokas. Ņ. cirvi rokā. Ņem zīmuli un raksti! Ņem medu ar karoti. Ņem ābolus no groza. Ņem kartupeļus no groza. Suns ņem kaulu zobos. Ņ. bērnu klēpī. Zivis labi ņem sar. (labi ķeras).
Ļaut, arī likt doties (sev līdzi); dodoties (kur), nest, vest (sev līdzi). kopā ar līdzi. Ņ. bērnu līdzi uz pilsētu. Ņ. ganos līdzi suni. Ņ. ceļā līdzi pārtiku.
Dot apmešanās vietu (savā mājā, dzīvoklī); ļaut apmesties, novietoties. Ņ. vecākus pie sevis. Ņ. apakšīrniekus savā dzīvoklī.
Vākt (rožu, parasti augļus, dārzeņus). Ņ. ābolus, bumbierus no koka. Ņ. cukurbietes, runkuļus.
Iegūt, dabūt lietošanā; pirkt, iegādāties. Kur ņ. līdzekļus mājas celšanai. Kur tu ņēmi tik skaistu drānu? Ņ. grāmatas no bibliotēkas. Ņ. preces uz nomaksu, uz parāda -- (pirkt, iegādāties pret vēlāku samaksu) Ņemt bez atļaujas.
Prasīt un iegūt, izmantot (ko tādu, kas pienākas); prasīt (piem., algu, samaksu). Ņ. atlīdzību naudā. Ņ. samaksu par pakalpojumiem. Cik ņem par šūšanu? Ņ. kukuļus.
Lietot, izmantot. Ņ. vannas, gaisa peldes. Ņ. atvaļinājumu vasarā. Ņ. stundas, privātstundas. -- pēc savas vēlēšanās mācīties pie privātskolotāja.
Šķirt, dalīt nost, vienot vaļā. kopā ar vārdu "nost". Neņem nost bērnam lelli! Rakstam jāņem nost pēdējās rindas. Ņ. nost elektrības vadus.
Izraudzīt paredzēt un izmantot (darbā, darbībā); izvēlēties. Ņ. citātus no dažādu autoru darbiem. Kādu audumu ņemsi mētelim? Uz litru ūdens ņem divas karotes citronskābes.
Pieņemt (ko, piem., lai veiktu kādu darbību); uzņemties (ko sistemātiski veikt, pildīt). Ņ. mantas glabāšanā. Ņ. pulksteņus labošanā. Ņ. augļus pārstrādāšanai. Ņ. savā vadībā, pārziņā. Ņ. vecākus savā apgādībā. Ņ bērnu audzināšanā, kopšanā.
Līgt, algot; (strādnieku noteikta darba, uzdevuma veikšanai); pieņemt (darbā); iesaukt (karadienestā). Ņ. strādniekus ražas novākšanai. Ņ. amatniekus ēkas celtniecībai. Ņ. aukli. mājkalpotāju. Ņ. palīgus. Ņ. dienestā.
Strādājot aptvert (piem., kādu joslu, kārtu platību); tiekot darbinātam, aptvert (kādu joslu, kārtu, platību) - par darbarīkiem, ierīcēm. Ņemt platu vālu (pļaujot). Ravējot ņ. divas vagas uzreiz. Šis arkls ņem šaurāku vagu.
Būt asam labi griezt (piem., par nazi, izkapti). Šī izkapts labi ņem.
Sākt (ko darīt). Vispirms viņš ņēma krāsot sienu.
Kopā ar citu darbības vārdu un saikli "un" - pēkšņi sākt un nevilcinoties, noteikti izdarīt. Viņš ņēma un pateica visu. Ņemšu un uzrakstīšu vēstuli.
Uztvert. sar. Ņ. nopietni. Viņš visu ņēma pa jokam. Stingri ņemot -- nopietni, kritiski vērot.
Precēt (sievu). sar. Ņ. sievu. Viņš ņemšot kaimiņa meitu. Nav precinieka, kas ņem.

Frazeoloģismi:

Ņ. vērā. -- ievērot, iegaumēt.
Ņ. par labu. sar. -- nenoniecināt, atzīt par labu; apmierināties (ar ko). Ņem par labu, ko tev dod!
Ņ. ļaunā (ko). sar. -- apvainoties (par ko), uztvert (ko) kā pāridarījumu.
Neņemt par pilnu. sar. -- neuztvert nopietni.
Ņ. pie sirds. sar. -- ļoti pārdzīvot.
Ņ. virsroku. -- pieveikt, uzvarēt; gūt virsroku.
Ņ. gūstā. -- sagūstīt
Ņ. ciet sar. -- sagūstīt; apcietināt.
Ņ. savās rokās. -- sākt pašam vadīt, kārtot, pārzināt.
Ņ. grožus savā rokā. -- sākt pašam vadīt, noteikt.
Ņ. atpakaļ |vārdus, solījumu| sar. -- atteikties (no saviem vārdiem no solījuma)
Ne mutē ņemt. sar. -- nemaz neēst, nedzert (kādu ēdienu dzērienu).
Neņemt ne piliena mutē. sar. -- nemaz nelietot alkoholiskus dzērienus.
Ņ. mēru -- mērījot noteikt, kas konstatēt ķermeņa, ķermeņa daļu izmērus. (lai šūtu apģērbu, gatavotu apavus).
Ņemt piemēru. (no kāda) -- izraudzīties par piemēru (kādu); censties rīkoties tā, kā (kāds) rīkojas.
Kā no vienas liestes ņemti. sar. -- vienādi veidot, pēc izskata līdzīgi.
Ņemt kursu, virzienu sar. sākt virzīties (noteiktā virzienā). Kuģis ņēma kursu uz austrumiem.
Ņem elpu ciet -- saka, kad ir grūti elpot, kad kas smacē. Sals ņem elpu ciet.
Ņ. kājas pār pleciem. sar. -- sākt ātri skriet, bēgt.
Ņ. priekšā. sar. -- Sākt nodarboties (ar ko). Tagad skolēni ņēma priekšā algebru. -- Stipri rāt, bārt; stipri kritizēt.
Ņ. uz grauda sar. -- tēmēt (uz kādu mērķi); -- stipri rāt, bārt, arī zobot.
Ņ. (kādu) uz zoba. sar. -- zobot, izsmiet, apcelt (kādu).
Ņ. galu sar. -- iet (aiziet) bojā. Neviens nezina, kur viņš ir galu ņēmis.
|Tas| labu galu neņems -- labi nebeigsies.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'nemt' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Įrašas
Paaiškinimas	<table class="b-n"><td width="100%" colspan="2" height="100%" valign="top"> <br><big><b>ņēmt</b></big> ņemu, ņem, ņem, <small>pag.</small> ņēmu, <small>pārej.</small><ol><li>Tvert (ko), piem., ar rokām, ar kādu rīku; satvert (ko), piem., ar rokām, kādu rīku, virzīt (no kurienes, kur).<i> Ņ. kādu pie rokas. Ņ. cirvi rokā. Ņem zīmuli un raksti! Ņem medu ar karoti. Ņem ābolus no groza. Ņem kartupeļus no groza. Suns ņem kaulu zobos. Ņ. bērnu klēpī. Zivis labi ņem sar. (labi ķeras). </i><li>Ļaut, arī likt doties (sev līdzi); dodoties (kur), nest, vest (sev līdzi). kopā ar līdzi.<i> Ņ. bērnu līdzi uz pilsētu. Ņ. ganos līdzi suni. Ņ. ceļā līdzi pārtiku. </i><li>Dot apmešanās vietu (savā mājā, dzīvoklī); ļaut apmesties, novietoties.<i> Ņ. vecākus pie sevis. Ņ. apakšīrniekus savā dzīvoklī. </i><li>Vākt (rožu, parasti augļus, dārzeņus).<i> Ņ. ābolus, bumbierus no koka. Ņ. cukurbietes, runkuļus. </i><li>Iegūt, dabūt lietošanā; pirkt, iegādāties.<i> Kur ņ. līdzekļus mājas celšanai. Kur tu ņēmi tik skaistu drānu? Ņ. grāmatas no bibliotēkas. Ņ. preces uz nomaksu, uz parāda </i> -- (pirkt, iegādāties pret vēlāku samaksu)<i> Ņemt bez atļaujas. </i><li>Prasīt un iegūt, izmantot (ko tādu, kas pienākas); prasīt (piem., algu, samaksu).<i> Ņ. atlīdzību naudā. Ņ. samaksu par pakalpojumiem. Cik ņem par šūšanu? Ņ. kukuļus. </i><li>Lietot, izmantot.<i> Ņ. vannas, gaisa peldes. Ņ. atvaļinājumu vasarā. Ņ. stundas, privātstundas. </i> -- pēc savas vēlēšanās mācīties pie privātskolotāja.<li>Šķirt, dalīt nost, vienot vaļā. kopā ar vārdu "nost".<i> Neņem nost bērnam lelli! Rakstam jāņem nost pēdējās rindas. Ņ. nost elektrības vadus. </i><li>Izraudzīt paredzēt un izmantot (darbā, darbībā); izvēlēties.<i> Ņ. citātus no dažādu autoru darbiem. Kādu audumu ņemsi mētelim? Uz litru ūdens ņem divas karotes citronskābes. </i><li>Pieņemt (ko, piem., lai veiktu kādu darbību); uzņemties (ko sistemātiski veikt, pildīt).<i> Ņ. mantas glabāšanā. Ņ. pulksteņus labošanā. Ņ. augļus pārstrādāšanai. Ņ. savā vadībā, pārziņā. Ņ. vecākus savā apgādībā. Ņ bērnu audzināšanā, kopšanā. </i><li>Līgt, algot; (strādnieku noteikta darba, uzdevuma veikšanai); pieņemt (darbā); iesaukt (karadienestā).<i> Ņ. strādniekus ražas novākšanai. Ņ. amatniekus ēkas celtniecībai. Ņ. aukli. mājkalpotāju. Ņ. palīgus. Ņ. dienestā. </i><li>Strādājot aptvert (piem., kādu joslu, kārtu platību); tiekot darbinātam, aptvert (kādu joslu, kārtu, platību) - par darbarīkiem, ierīcēm.<i> Ņemt platu vālu (pļaujot). Ravējot ņ. divas vagas uzreiz. Šis arkls ņem šaurāku vagu. </i><li>Būt asam labi griezt (piem., par nazi, izkapti).<i> Šī izkapts labi ņem. </i><li>Sākt (ko darīt).<i> Vispirms viņš ņēma krāsot sienu. </i><li>Kopā ar citu darbības vārdu un saikli "un" - pēkšņi sākt un nevilcinoties, noteikti izdarīt.<i> Viņš ņēma un pateica visu. Ņemšu un uzrakstīšu vēstuli. </i><li>Uztvert. <small>sar.</small><i> Ņ. nopietni. Viņš visu ņēma pa jokam. Stingri ņemot </i> -- nopietni, kritiski vērot.<li>Precēt (sievu). <small>sar.</small><i> Ņ. sievu. Viņš ņemšot kaimiņa meitu. Nav precinieka, kas ņem. </i></ol>Frazeoloģismi:<ul type=SQUARE><li>Ņ. vērā. -- ievērot, iegaumēt.<li>Ņ. par labu. <small>sar.</small> -- nenoniecināt, atzīt par labu; apmierināties (ar ko).<i> Ņem par labu, ko tev dod! </i><li>Ņ. ļaunā (ko). <small>sar.</small> -- apvainoties (par ko), uztvert (ko) kā pāridarījumu.<li>Neņemt par pilnu. <small>sar.</small> -- neuztvert nopietni.<li>Ņ. pie sirds. <small>sar.</small> -- ļoti pārdzīvot.<li>Ņ. virsroku. -- pieveikt, uzvarēt; gūt virsroku.<li>Ņ. gūstā. -- sagūstīt<li>Ņ. ciet <small>sar.</small> -- sagūstīt; apcietināt.<li>Ņ. savās rokās. -- sākt pašam vadīt, kārtot, pārzināt.<li>Ņ. grožus savā rokā. -- sākt pašam vadīt, noteikt.<li>Ņ. atpakaļ \|vārdus, solījumu\| <small>sar.</small> -- atteikties (no saviem vārdiem no solījuma)<li>Ne mutē ņemt. <small>sar.</small> -- nemaz neēst, nedzert (kādu ēdienu dzērienu).<li>Neņemt ne piliena mutē. <small>sar.</small> -- nemaz nelietot alkoholiskus dzērienus.<li>Ņ. mēru -- mērījot noteikt, kas konstatēt ķermeņa, ķermeņa daļu izmērus. (lai šūtu apģērbu, gatavotu apavus).<li>Ņemt piemēru. (no kāda) -- izraudzīties par piemēru (kādu); censties rīkoties tā, kā (kāds) rīkojas.<li>Kā no vienas liestes ņemti. <small>sar.</small> -- vienādi veidot, pēc izskata līdzīgi.<li>Ņemt kursu, virzienu <small>sar.</small> sākt virzīties (noteiktā virzienā). Kuģis ņēma kursu uz austrumiem.<li>Ņem elpu ciet -- saka, kad ir grūti elpot, kad kas smacē.<i> Sals ņem elpu ciet. </i><li>Ņ. kājas pār pleciem. <small>sar.</small> -- sākt ātri skriet, bēgt.<li>Ņ. priekšā. <small>sar.</small> -- Sākt nodarboties (ar ko).<i> Tagad skolēni ņēma priekšā algebru. </i> -- Stipri rāt, bārt; stipri kritizēt.<li>Ņ. uz grauda <small>sar.</small> -- tēmēt (uz kādu mērķi); -- stipri rāt, bārt, arī zobot.<li>Ņ. (kādu) uz zoba. <small>sar.</small> -- zobot, izsmiet, apcelt (kādu).<li>Ņ. galu <small>sar.</small> -- iet (aiziet) bojā. Neviens nezina, kur viņš ir galu ņēmis.<li>\|Tas\| labu galu neņems -- labi nebeigsies.</ul> </td></table>

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.