nona

"Nona" latviešu valodā ir vecmāmiņa (vecāka mātes vai tēva māte).
Vārds ir sena cēluma, bieži lietots folklorā, dzejā vai ikdienas sarunās, lai izteiktu cieņu un siltumu.

Piemēri:
1. Ģimenes kontekstā:
"Vasarā braucām ciemos pie nonas laukos."
"Nona cep mums pīrāgus un stāsta pasakas."

2. Folklora/dzeja:
"Nona sēž pie kamīna, adīdama zeķītes." (tēls tradicionālā stāstā)
"Nona, stāsti vēl vienu teiku!" (bērnu lūgšana)

3. Pārnesenā nozīmē (retāk):
Var lietot par cienījamu, gados vecāku sievieti kopienā, piemēram:
"Mūsu ciemata nona visiem zāļu padomus deva."

Vēsturiska piezīme:
Vārds "nona" cēlies no latīņu valodas (lat. nonna — "mūķene", "cienījama sieviete"), un radniecīgs ar citur Eiropā lietotajiem vārdiem (itāļu nonna, spāņu abuela dažos dialektos nona). Latviešu valodā tas ir sastopams jau senos rakstos.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'nona' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.


© 2009 - 2026 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa