nomaļnieks
"Nomaļnieks" nozīme:
Persona, kas dzīvo vai uzturas attālā, nošķirtā vietā, prom no pilsētas vai citiem apdzīvotiem centriem. Bieži vien lietots ar nokrāsojumu, kas norāda uz vientulību, izolētību vai pat savdabību.
Piemēri lietojumā:
1. Vientulības/izolācijas kontekstā:
"Pēc pensionēšanās viņš kļuva par īstu nomaļnieku — dzīvoja meža nomalē, reti redzējams pilsētā."
2. Kā raksturojums:
"Viņa dēls ir kāds nomaļnieks — visu brīvo laiku pavada kalnu būdā, lasot grāmatas."
3. Pārnestā nozīmē (psiholoģiski/sociāli):
"Mākslinieks bija dvēseles nomaļnieks, strādājot pilnīgā vientulībā, lai radītu savus darbus."
Sinonīmi: vientulinieks, atšķirtnieks, eremīts (grūtnieks), novietnieks.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.