nolaistība
"Nolaistība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē zemu morāli, izvirtību, sabrukušu vai amorālu dzīvesveidu, īpaši saistībā ar dzīvi netīrībā, alkohola vai narkotiku lietošanu, kā arī vispārēju garīgu un fizisku nolaidību.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks/ sabiedrisks konteksts:
Pēc kara pilsētā valdīja nolaistība — ielas bija pilnas bezpajumtniekiem, un daudzi cilvēki dzīvoja nabadzībā un izmisumā.
2. Individuāls dzīvesveids:
Viņa dzīve bija nogrimusi nolaistībā: pastāvīgas dzeršanas rīcības, netīra dzīvoklis un zaudēts darbs.
3. Morāls novērtējums:
Vecāki baidījās, ka jauniešu vidū izplatās nolaistība — nepietiekama gādība par sevi un nevēlēšanās mācīties.
Sinonīmi: izvirtība, sabrukums, nolaidība, amorālums, pagrimums.
Antonīmi: šķīstība, kārtība, morāle, cēlsirdība, savaldība.
Vārds bieži lietots, lai raksturotu gan fizisku (netīrība, nekārtība), gan garīgu (morāls pagrimums) sabrukumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.