Nitrīds ir ķīmisks savienojums, kurā slāpeklis (N) ir pārāk negatīvā oksidēšanās pakāpē (parasti -3) un ir saistīts ar mazāk elektronegatīvu elementu (parasti metālu vai dažiem nemetāliem).
Īsumā: Metāla (vai cita elementa) savienojums ar slāpekli.
Piemēri:
1. Boram nitrīds (BN) – ļoti ciets materiāls, līdzīgs dimantam, izmanto instrumentu un pārklājumu ražošanā.
2. Alumīnija nitrīds (AlN) – izmanto elektronikā kā siltumvadītāju.
3. Litija nitrīds (Li₃N) – viens no retajiem stabilajiem sārmu metālu nitrīdiem.
4. Titāna nitrīds (TiN) – zeltaini dzeltenš krāsas pārklājums instrumentiem, nodrošinot nodilumizturību.
Piezīme: Daži nitrīdi (piemēram, amonjaka analogs NH₃, kur ūdeņradis ir mazāk elektronegatīvs) netiek klasificēti kā "tipiskie" nitrīdi, bet parasti jēdziens attiecas uz metālu nitrīdiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.