nevalodas
"Nevalodas" ir latviešu valodas termins, kas apzīmē valodas līdzekļus, kas nav vārdi, bet tiek izmantoti saziņā, lai pārraidītu emocijas, attieksmi vai papildinformāciju. Tie ir sastāvdaļas, kas papildina vai aizstāj verbālo saziņu, bet nepieder pie konvencionālās vārdu sistēmas.
Galvenās nevalodu kategorijas:
1. Ķermeņa valoda – žesti, mīmika, poza.
2. Balsas īpašības – tonis, tembrs, runas ātrums, pauzes.
3. Tuvuma regulējums – attālums starp sarunbiedriem.
4. Pieskārieni – fiziska kontakta veidi.
5. Paralingvistiskie elementi – nopūtas, smiekli, klusēšana.
Piemēri:
1. Sarunā:
Runājot par nopietnu tematu, sarunbiedrs šķērso rokas uz krūtīm (ķermeņa valoda), norādot uz noslēgtību vai aizsardzību.
Sarunas laikā kāds nopūšas (paralingvistisks elements), izsakot nogurumu vai nepieciešamību pēc pārtraukuma.
2. Darba vidē:
Prezentācijā runātājs lēnām, skaidri runā un uztur acu kontaktu (balsas īpašības un žesti), lai uzsvērtu ticamību.
Vadītājs draudzīgi pieskaras kolēģa plecam (pieskāriens), lai iedrošinātu pirms svarīga uzdevuma.
3. Ikdienas situācijā:
Sarunā ar draugu kāds sarunbiedram tuvojās pārāk tuvu (tuvuma regulējums), radot diskomfortu.
Bērns raud bez vārdiem, bet tā seja un ķermeņa stāja (mīmika un poza) skaidri rāda vilšanos vai sāpes.
Nevalodas bieži nodod informāciju, ko vārdi neizsaka: ironiju, nepatiku, uztraukumu, atvieglojumu vai sociālo statusu. Tās ir universālākas par verbālo valodu, taču to interpretācija var atšķirties atkarībā no kultūras.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.