neuzvedīgs
"Neuzvedīgs" nozīme:
Vārds apzīmē cilvēku, kas nav uzvedīgs, t.i., kluss, mierīgs, rūpīgs, paklausīgs, bez izteikta spītīga vai nemierīga uzvedības. Bieži lietots, lai raksturotu bērnus vai dzīvniekus, kas neizraisa problēmas.
Piemēri:
1. Par bērnu:
"Mātes sapulcē viņas dēls bija ļoti neuzvedīgs — sēdēja klusi un zīmēja."
2. Par dzīvnieku:
"Kaķēns ir pārsteidzoši neuzvedīgs — nekad neskrāpē mēbeles."
3. Salīdzinošā nozīmē:
"Šodien bērni bija neuzvedīgāki nekā parasti — visu laiku spēlējās mierīgi."
Sinonīmi: mierīgs, paklausīgs, rūpīgs, bez problēmām.
Pretējais vārds: uzvedīgs, nepaklausīgs, nemierīgs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.