"Neprāte" nozīme:
Tas ir sieviešu dzimtes lietvārds, kas apzīmē muļķību, neprātu, bezjēdzīgu rīcību vai stulbu izteicienu. Vārds izsaka kaut ko neprātīgu, nepamatotu vai muļķīgu — gan kā darbību, gan kā domu.
Piemēri lietojumā:
1. Kā darbība/rīcība:
"Viņa pēkšņā neprāte — mesties dīķī ziemā — visus pārsteidza."
(Šeit "neprāte" nozīmē bezjēdzīgu, bīstamu rīcību.)
2. Kā izteiciens/doma:
"Nevajag klausīties viņa neprātēs par pīlāriem, kas zemi velk."
(T.i., muļķīgas, nesaprātīgas idejas.)
3. Kā vispārējs jēdziens:
"Šī neprāte jau pārsniedz visas robežas!"
(Uzsver kāda muļķīga situācija vai rīcība.)
Sinonīmi: muļķība, stulbums, neprātīgums, bezjēdzība.
Antonīmi: gudrība, saprāts, apdomība.
Vēsturiska nianse:
Vārds cēlies no "ne-" (nolieguma) + "prāts", t.i., "prāta trūkums". Lietojams gan nopietnā, gan ironiskā kontekstā, lai pasvītrotu kāda rīcības vai teikta absurdu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.