"Nepiesātinātība" nozīmē pietiekamas daudzuma vai kvalitātes trūkumu, kas noved pie nepilnības, nepilnvērtības vai nepietiekamas attīstības.
To lieto, lai raksturotu kaut ko nepilnīgu, nepabeigtu vai nepietiekami bagātu.
Piemēri:
1. Mākslā — Dzejnieka agrīno darbu nepiesātinātība izpaudās vienkāršos tēlos un ierobežotajā vārdu krājumā.
2. Psiholoģijā — Viņa dzīvesprieka nepiesātinātība radās no ilgstošas vientulības un mērķu trūkuma.
3. Ķīmijā (retāk) — Šķīduma nepiesātinātība norāda, ka tajā var izšķīdināt vēl vielas.
Sinonīmi: nepilnība, nepietiekamība, trūkums, nabadzība (pārnestā nozīmē).
Pretstatā: piesātinātība, pilnība, bagātība, izsmalcinātība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.