"Nepieaudzis" nozīme:
Tas ir līdzekļa vārds (adjektīvs), kas apzīmē personu, kas vēl nav sasniegusi pilngadību (parasti jaunāku par 18 gadiem). Var lietot arī pārnestā nozīmē, lai raksturotu nepietiekami nobriedušu, bērnišķīgu uzvedību vai attieksmi.
Piemēri:
1. Tiešā nozīmē (pēc vecuma):
"Koncertā nepieaudzīšiem ieeja ir bez maksas."
"Likumā noteikts, ka nepieaudzīs personas nevar balsot vēlēšanās."
2. Pārnestā nozīmē (uzvedībā):
"Viņš 30 gadu vecumā uzvedas kā nepieaudzis – visu laiku strīdas par sīkumiem."
"Tāda nepieaudzīga reakcija draudzēm ir nepieņemama."
Sinonīmi:
- nepilngadīgs (oficiālā kontekstā)
- jaunīgs (ja uzsvars uz vecumu)
- nobriedis (pretējā nozīme)
- bērnišķīgs (pārnestā nozīmē)
Skaidrojums:
Vārds cēlies no saknes "pieaugt" ar nolieguma priedēkli "ne-". Līdzīgi veidoti vārdi: nepilngadīgs, nepiedzīvojis, nenobriedis.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.