neorganisks
"Neorganisks" ir ķīmijas termins, kas apzīmē vielas, kas nav organiska izcelsme — tas ir, tās parasti nesatur oglekli, kas veido organiskās vielas pamatu (izņēmumi, piemēram, ogleklis, oglekļa dioksīds, karbonāti).
Īsumā nozīme:
- Neorganiskas vielas ir minerāli, metāli, sāļi, skābes, bāzes, ūdens un gāzes (izņemot oglekli saturošus savienojumus, kas tiek uzskatīti par organiskiem).
- Tās veidojas bez dzīvās dabas tiešas iesaistes (lai gan dažas var rasties bioloģiski).
Piemēri:
1. Ūdens (H₂O) — neorganisks savienojums, kas sastāv no ūdeņraža un skābekļa.
2. Nātrija hlorīds (NaCl) — galda sāls, kas veidojas no nātrija un hlora.
3. Sērskābe (H₂SO₄) — stipra skābe, ko izmanto rūpniecībā.
4. Dzelzs (Fe) — metāls, kas dabā atrodams rūdās.
5. Kaļķakmens (CaCO₃) — kalcija karbonāts, kas veido akmeņus un gliemežu čaulas.
Atšķirība no organiskajām vielām:
Organiskās vielas (piemēram, cukuri, tauki, olbaltumvielas) satur oglekli un parasti ir saistītas ar dzīvām būtnēm, savukārt neorganiskās bieži ir vienkāršākas struktūras un veidojas ģeoloģiskos procesos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.